Galerija na brzędna jau ceturto reizi: Beetz līdzīpašnieks apsūdz vadību kļūdās, kas ietekmēs simtiem loģistikas uzņēmumu

Vācija jau ceturto reizi sešu gadu laikā piedzīvo vienas no Eiropas atpazīstamākajām mazumtirdzniecības ķēdēm sabrukumu. Galeria, leģendāro Kaufhof un Karstadt zīmolu pēctecis, ir iesniedzis vēl vienu maksātnespējas pieteikumu Diseldorfas apgabaltiesā. Tomēr šoreiz sabiedrības uzmanība ir pievērsta ne tikai darbinieku un 83 darbojošos universālveikalu liktenim, bet galvenokārt nepieredzētam, publiskam konfliktam uzņēmumā. Līdzīpašnieks Bernds Bētcs atklāti un tieši uzbruka pašreizējai vadībai, apgalvojot, ka vēl viens bankrots nav nepieciešams. Simtiem transporta, loģistikas un piegādes uzņēmumu, kas apkalpo ķēdi, tostarp daudziem Polijas uzņēmumiem, šīs ziņas rada reālus, tūlītējus finansiālus draudus.

Ceturtais bankrots sešu gadu laikā — kaunpilns rādītājs Eiropas tirgū

Galeria Galeria vēsture ir secīgu krīžu hronika. Pirmais pieteikums kreditoru aizsardzībai tika iesniegts 2020. gadā, COVID-19 pandēmijas sākumā, kad lokdauni praktiski apturēja mazumtirdzniecību tradicionālajos veikalos. Otrais sekoja 2022. gadā, kad inflācija, pieaugošās enerģijas izmaksas un mainīgie patērētāju iepirkšanās paradumi efektīvi apcirta tradicionālo universālveikalu spārnus. Trešā krīzes daļa notika 2024. gadā, kad sabruka Signa Holding — toreizējais ķēdes īpašnieks —, piespiežot meklēt jaunus investorus. Ceturtais pieteikums, kas iesniegts 2025. gadā, noslēdza simbolisku apli.

Tirgus novērotājiem šis fakts nav tikai statistika. Tas signalizē par strukturālu krīzi uzņēmējdarbības modelī, kas, neskatoties uz vairākām iespējām veikt dziļas pārmaiņas, nav spējis efektīvi atjaunoties. Katra nākamā bankrota procedūra rada sistēmiskas izmaksas: kreditoriem, darbiniekiem, darbuzņēmējiem un finanšu iestādēm. Galeria Galeria gadījumā šīs izmaksas ir kumulatīvas, radot tirgus neuzticēšanās spirāli.

Bīts pret Hellenboku: publiska cīņa par atbildību

Šo krīzi no iepriekšējām atšķir nepieredzētais iekšējā konflikta raksturs pašā uzņēmumā. Bernds Bēts — uzņēmējs un investors, kas saistīts ar investīciju kompāniju, kura kopā ar amerikāņu fondu NRDC 2024. gada vasarā iegādājās Galeria — publiski apšaubīja Tilo Hellenboka vadītās valdes kompetenci un lēmumus.

Paziņojumā nozares medijiem Bīts neslēpa vārdus. Viņš uzsvēra, ka jaunie īpašnieki uzņēmumā iesaistījās ārkārtīgi sarežģītos apstākļos, ieguldot ievērojamu pašu kapitālu un desmitiem cilvēkstundu uzņēmuma atjaunošanā pēc Sign sabrukuma. Viņu centieni cita starpā ietvēra zīmola identitātes radikālu pārveidi — no nosaukuma izņemot vēsturiskos Kaufhof un Karstadt zīmolus — un galvenās mītnes pārcelšanu no Esenes uz Diseldorfu. Tas viss, cenšoties atbrīvoties no apgrūtinātas pagātnes un sākt patiesi jaunu nodaļu.

Tomēr, pēc Bīta teiktā, operatīvās vadības komanda nav spējusi sekot līdzi šīm ambīcijām. Līdzīpašnieks norāda uz trim būtiskām nolaidības jomām:

• Sortimenta pārvaldība — skaidras, saskaņotas un drosmīgas produktu politikas trūkums, kas Galeriju nepārprotami atšķirtu no konkurentiem gan kancelejas preču, gan e-komercijas jomā;
• Orientācija uz klientu — piedāvājuma un iepirkšanās pieredzes nepietiekama pielāgošana mūsdienu, arvien prasīgāka un mobilāka patērētāja gaidām;
• Pārveidošanās temps — pārāk lēna un nepietiekami stingra nepieciešamo darbības izmaiņu ieviešana, neraugoties uz skaidriem tirgus signāliem, kas liecina par rīcības steidzamību.

Bīts neapšauba pašu tradicionālo universālveikalu koncepciju. Gluži pretēji, viņa tēze būtībā ir optimistiska: viņš apgalvo, ka šim formātam joprojām ir pamatojums savai pastāvēšanai, ja vien tas tiek vadīts ar absolūtu operacionālo izcilību un skaidru tirgus identitāti. Problēma ir tā, ka Galeria nav sasniegusi šo izcilību savas pašreizējās vadības laikā.

Loģistika un transports liesmās – kurš maksās par vadības kļūdām?

Tomēr EURODEBT.eu lasītājiem galvenais jautājums nav valdes iekšējā konflikta personiskais raksturs, bet gan konkrētās, izmērāmās sekas, ko radītu vēl viens bankrots uzņēmumiem, kas apkalpo Galeria piegādes ķēdi. Un šīs sekas ir nopietnas un tūlītējas.

Kā 83 universālveikalu operators visā Vācijā, Galeria rada ievērojamu pieprasījumu pēc loģistikas pakalpojumiem. Tas ietver autotransportu, noliktavu pakalpojumus, pēdējās jūdzes loģistiku, atgriešanas pārvaldību, pārkraušanu un daudzus citus specializētus pakalpojumus. Šis tīkls sadarbojas ar simtiem uzņēmumu — sākot no lieliem loģistikas operatoriem un specializētiem noliktavu uzņēmumiem līdz mazākiem reģionāliem pārvadātājiem.

Maksātnespējas pieteikuma iesniegšana automātiski iedarbina vairākus juridiskus mehānismus, kas tieši ietekmē darbuzņēmēju stāvokli:

• Maksājumu apturēšana — tiesas administrators pārņem uzņēmuma naudas plūsmas kontroli un var apturēt debitoru parādu izmaksu pakalpojumu sniedzējiem;
• Iepriekšējo maksājumu apstrīdēšana — bankrota likums ļauj apstrīdēt darījumus, kas veikti noteiktā laika posmā pirms bankrota pasludināšanas, kas teorētiski nozīmē, ka pat jau saņemto naudu var pieprasīt atpakaļ;
• Neskaidrība par līgumu turpināšanu — administratoram ir tiesības vienpusēji izbeigt vai pārskatīt līgumus, kas esošos partnerus nostāda ārkārtīgi sarežģītā sarunu pozīcijā;
• Maksājumu sastrēgumi visā ķēdē — uzņēmumiem, kas nesaņem maksājumus no Galeria, var rasties grūtības nokārtot savas saistības pret apakšuzņēmējiem, autovadītājiem vai autoparka nomniekiem.

Mazāki uzņēmumi — MVU — ir īpaši pakļauti riskam, jo ​​tiem var būt liela ieņēmumu koncentrācija viena klienta rokās. Ja iepirkšanās centrs veido 20, 30 vai vairāk procentus no šāda uzņēmuma apgrozījuma, maksājumu saistību neizpilde varētu ātri apdraudēt tā pastāvēšanu.

Polijas transporta uzņēmumi Eiropas krīzes epicentrā

Ir vērts uzsvērt dimensiju, kas ir īpaši svarīga Polijas uzņēmējiem. Polijas transporta un loģistikas uzņēmumiem ir būtiska loma Vācijas mazumtirdzniecības tirgus apkalpošanā. Polijas transporta nozare ir viena no lielākajām un spēcīgākajām Eiropā — Polijas kravas automašīnas dominē uz Eiropas ceļiem, un daudzas no tām regulāri piegādā preces mazumtirdzniecības ķēdēm Vācijā.

Galeria gadījumā Polijas pārvadātāji varētu būt iesaistīti gan tieši — kā tīkla partneri —, gan netieši kā lielu Eiropas loģistikas operatoru, kas noslēguši līgumus ar Galeria, apakšuzņēmēji. Abos gadījumos risks ir reāls. Polijas transporta uzņēmumiem nekavējoties jāpārbauda:

• Galerijas vai ar to saistīto uzņēmumu pašreizējo, neapmaksāto debitoru parādu summa;
• pircēju un pasūtītāju parādu apdrošināšanas noteikumi un nosacījumi, kā arī apdrošinātāja atļautie pašreizējie kredītlimiti;
• līguma noteikumi par debitoru parādu nodrošināšanu un iespēju apturēt pakalpojumus;
• jebkuru līguma nodrošināšanai noteikto garantiju vai ķīlu juridiskais statuss.

Ārvalstu darbuzņēmēja bankrota gadījumā ātra tiesvedība ir arī ļoti svarīga — prasības pieteikšana bankrota procedūrā likumā noteiktajā termiņā ir nepieciešams nosacījums dalībai bankrota mantas sadalē.

Kredītapdrošināšanas tirgus un tirdzniecības kredīts — modinātājzvans

Ceturtajam bankrotam sešu gadu laikā ir vēl viena, bieži vien nepamanīta, bet ārkārtīgi būtiska tirgus ietekme: dramatisks un, iespējams, neatgriezenisks debitoru parādu apdrošinātāju uzticības kritums Galeria kā darbuzņēmējam.

Kredītapdrošinātāji, piemēram, Euler Hermes (Allianz Trade), Coface un Atradius, nepārtraukti uzrauga tūkstošiem uzņēmumu finansiālo situāciju un koriģē saviem klientiem piedāvātos kredītlimitus. Pēc bankrota pieteikuma iesniegšanas vai pat pie pirmajām finansiālu grūtību pazīmēm apdrošinātāji parasti nekavējoties samazina vai pilnībā atceļ piešķirtos limitus.

Galeria piegādātājiem un loģistikas partneriem tas ir konkrēts realitāte: tirdzniecība ar uzņēmumu, kas ir bankrota procesā, notiek praktiski bez jebkāda drošības tīkla. Tirdzniecības kredīts — iespēja piegādāt preces vai pakalpojumus ar atliktu maksājumu — kļūst neapdrošināms. Praksē vienīgā pieņemamā norēķinu forma kļūst par priekšapmaksu vai samaksu piegādes brīdī.

Loģistikas nozarē, kur peļņas normas parasti ir ierobežotas un naudas plūsma ir izšķiroša, šis norēķinu modelis ir ļoti problemātisks. Transporta uzņēmumiem vispirms jāsedz degvielas, darbaspēka, apdrošināšanas un autoparka nolietojuma izmaksas, pirms pat izraksta rēķinu. Prasība par priekšapmaksu no debitora puses, kad tā pati puse ir bankrota procedūrā, ir praktiski neiespējama.

Domino efekts – reāls drauds visai vērtību ķēdei

Ekonomisti un riska analītiķi lieto terminu "domino efekts", lai aprakstītu situāciju, kad vienas lielas struktūras bankrots izraisa virkni problēmu tā darījuma partneriem. Galeria Galeria gadījumā šis drauds ir ļoti reāls.

Modelis vienmēr ir līdzīgs: liels mazumtirgotājs neizpilda maksājumus loģistikas operatoram. Loģistikas operators, kura debitoru parādi ir iesaldēti bankrota procedūrā, saskaras ar likviditātes problēmām. Līdz ar to tas novēloti vai nepilnīgi nokārto savas saistības pret transporta apakšuzņēmējiem. Šiem apakšuzņēmējiem savukārt ir grūtības savlaicīgi samaksāt transportlīdzekļu nomu, apdrošināšanu vai autovadītāju algas. Grūtību ķēde izplatās kā vilnis — no kodola (Galeria) uz arvien plašāku vienību loku, kurām var būt maza saskarsme ar sākotnējo problēmu.

Šīs parādības mērogs Galeria Galeria gadījumā varētu būt ievērojams. 83 universālveikalu tīkls, kurā strādā vairāki tūkstoši cilvēku, rada apgrozījumu un preču plūsmas, kurās iesaistīti desmitiem, ja ne simtiem, dažāda lieluma un uzņēmējdarbības profila transporta un loģistikas uzņēmumu.

Maksātnespējas pārņemšanas perspektīva — kas tālāk?

Pēc bankrota pieteikuma iesniegšanas Diseldorfas apgabaltiesa iecels maksātnespējas administratoru, lai nodrošinātu uzņēmuma aktīvus un vadītu tiesvedību. Pirmajā posmā — tā sauktajā pagaidu procedūrā — prioritāte ir darbības nepārtrauktības saglabāšana, kas nozīmē universālveikalu darbības saglabāšanu un darbvietu saglabāšanu.

Loģistikas partneriem administratora lēmumi par līgumu turpināšanu būs izšķiroši. Administratoram ir tiesības selektīvi saglabāt vai izbeigt līgumus, pamatojoties uz maksātnespējas mantas rentabilitāti. Loģistikas uzņēmumi, kas tiek uzskatīti par būtiskiem tīkla darbības turpināšanai, var paļauties uz turpmāku sadarbību, lai gan ar mainītiem finanšu nosacījumiem.

Šajā kontekstā transporta un loģistikas uzņēmumiem ir ļoti svarīgi aktīvi pārvaldīt savu pozīciju šajā procesā – savlaicīgi iesniegt debitoru parādus, uzturēt kontaktus ar administratoru un pastāvīgi uzraudzīt visu informāciju no procesa.

Plašāks konteksts — krīze Eiropas tradicionālajā mazumtirdzniecībā

Galerijas stāsts nav izolēta anomālija. Tā ir daļa no plašākas, strukturālas Eiropas mazumtirdzniecības tirgus pārmaiņu tendences. E-komercijas paplašināšanās, patērētāju uzvedības izmaiņas pēc pandēmijas, ekspluatācijas izmaksu un komerciālā nekustamā īpašuma inflācija — visi šie faktori kopā rada ārkārtīgi sarežģītu vidi.rodoperspektīva tradicionālajiem universālveikaliem.

Tikpat zīmīgi ir piemēri no citiem Eiropas tirgiem: britu veikalu ķēde Debenhams, Itālijas La Rinascente un Beļģijas ING tradicionālie veikali — visi cīnās vai ir cīnījušies ar līdzīgām problēmām. Vācija ar savu spēcīgo patērētāju kultūru un blīvo tradicionālo veikalu tīklu spēja ilgstoši pretoties šim vilnim. Tomēr secīgie Galeria iepirkšanās centru bankroti liecina, ka arī šis cietoksnis ir sācis brukt.

Bītzam ir taisnība, apgalvojot, ka universālveikalu modelis nav lemts bojāejai, bet tikai tad, ja piedāvājums un iepirkšanās pieredze tiek radikāli pārveidota. Tādi piemēri kā El Corte Inglés Spānijā un Selfridges Apvienotajā Karalistē parāda, ka liela mēroga mazumtirdzniecība var būt ienesīga, ja tā unikalitāti, kvalitāti un pieredzi izvirza augstāk par masveida tirgu un cenu. Tirdzniecības centram līdz šim nav izdevies veiksmīgi virzīties pa šo ceļu.

Riska novērtējums loģistikas partneriem — EURODEBT.eu ieteikumi

Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi, transporta un loģistikas uzņēmumiem, kas sadarbojas ar Galeria vai apsver šādu sadarbību, jāņem vērā šādi riska faktori:

• Maksājumu risks — ĻOTI AUGSTS. Ceturtā bankrota procedūra sešu gadu laikā ir skarbs modinātāja zvans. Nepietiekama vēsturiskā maksājumu stabilitāte, atceltie apdrošināšanas limiti un piekļuves trūkums tirdzniecības kredītiem padara Galeria par augsta riska darbuzņēmēju.
• Līguma turpināšanas risks — AUGSTAIS. Saņēmējs jebkurā laikā var izbeigt vai pārskatīt esošos līgumus. Loģistikas uzņēmumiem jābūt gataviem pēkšņām izmaiņām noteikumos vai sadarbības pārtraukšanai.
• Domino efekta risks — VIDĒJS LĪDZ AUGSTAM, atkarībā no ieņēmumu koncentrācijas no iepirkšanās centra līguma uzņēmuma kopējā apgrozījumā. Jo lielāka ir iepirkšanās centra ieņēmumu daļa, jo lielāks ir sistēmiskais risks visam uzņēmumam.
• Juridiskais risks – VIDĒJS. Lai administrators varētu apstrīdēt maksājumus, kas veikti pirms bankrota pasludināšanas, ir jākonsultējas ar juristu, kas specializējas bankrota tiesībās, īpaši Vācijas tiesību kontekstā.

Kopsavilkums — mācība tirgum

Galeria gadījums ir vēl viens sāpīgs atgādinājums, ka pat šķietami stabili, lieli un atpazīstami zīmoli var radīt ievērojamu finansiālu risku saviem biznesa partneriem. Iekšējais konflikts starp līdzīpašnieku un vadību vēl vairāk sarežģī prognozēšanu un samazina iespējas ātri un efektīvi atgūties no krīzes.

Transporta un loģistikas nozarei — gan Vācijā, gan Polijā — vissvarīgākā gūtā mācība ir nepieciešamība pastāvīgi un aktīvi uzraudzīt galveno darbuzņēmēju finansiālo stāvokli. Tādi rīki kā biznesa analītika, maksātspējas pārskati, kredītlimiti un kredītapdrošināšana nav greznība — tā ir nepieciešamība pasaulē.rodokur viens liels neuzticams parādnieks var apdraudēt visa uzņēmuma pastāvēšanu.

Tirdzniecības centrs var izdzīvot. Jauns administrators, jauna darbības stratēģija un, iespējams, jauns nozares investors varētu dot ķēdes tīklam vēl vienu iespēju. Tomēr piegādātājiem un loģistikas partneriem, kas tagad saskaras ar iesaldētiem debitoru parādiem, filozofiski apsvērumi par universālveikalu nākotni ir otršķirīgi. Viņu aktuālā problēma ir šeit un tagad: parādu piedziņa un savas finansiālās likviditātes aizsardzība.