Šveice: Uzņēmumu bankrotu vilnis ir augstākais 30 gadu laikā – transporta nozare ir īpaši smagi cietusi.

2026. gada pirmajā pusē Šveices ekonomika saskārās ar krīzi, kāda nebija pieredzēta vairāk nekā trīsdesmit gadu laikā. Uzņēmumu bankrotu skaits pieauga gandrīz par 55 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, sasniedzot 7496 gadījumus, kas ir augstākais rādītājs kopš 1994. gada. Arī transporta un loģistikas nozarē bankrotu skaits pieauga par 125 %, kļūstot par vienu no vissmagāk skartajām nozarēm. Eiropas uzņēmumiem, kas sadarbojas ar Šveices loģistikas pakalpojumu sniedzējiem, kā arī importētājiem un eksportētājiem, kas darbojas Šveicē, šie skaitļi ir modinātājzvans, kas prasa tūlītēju reakciju riska pārvaldības politikā.
Vēsturisks bankrotu skaita pieaugums: skaitļi runā paši par sevi
Šveice jau sen ir bijusi viena no stabilākajām ekonomikām pasaulē. Tās zemais valsts parāds, spēcīgais franks, daudzveidīgā rūpniecības struktūra un efektīvā banku sistēma ir padarījuši to par drošu patvērumu gan investoriem, gan tirdzniecības partneriem. Tas padara 2026. gada notikumus vēl satraucošākus.
Jau pats skaitļu skaits ir iespaidīgs: tikai 2026. gada pirmajā pusē bankroti bija 7496 uzņēmumi, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā, kad bankrotu skaits bija daudz zemāks. Ja pašreizējā dinamika turpināsies arī gada otrajā pusē, Šveice 2026. gadu varētu noslēgt ar rekordlielu bankrotu skaitu — aptuveni 15 000 uzņēmumu bankrotu — savukārt 2025. gads noslēdzās ar mazāk nekā 11 900 lietām. Tas ir pieaugums par vairāk nekā ceturtdaļu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, un kumulatīvā ietekme uz biznesa partneriem, kreditoriem un visām piegādes ķēdēm varētu būt dramatiska.
Svarīgi ir tas, ka šī parādība nav tikai ekonomikas lejupslīdes sekas. Bezprecedenta bankrotu skaita pieaugums galvenokārt ir saistīts ar fundamentālām izmaiņām tiesību sistēmā, kas stājās spēkā 2025. gada sākumā un kuru ietekme uzkrājas tagad, 2026. gadā.
Izpildes tiesību aktu pārskatīšana kā galvenais katalizators
2025. gada 1. janvārī Šveicē stājās spēkā būtiska Federālā parādu piedziņas un bankrota likuma pārskatīšana. Pēc ekspertu domām, šīs juridiskās izmaiņas, nevis pati ekonomiskā krīze, ir galvenais pašreizējā bankrotu viļņa virzītājspēks.
Kāda ir atšķirība? Saskaņā ar iepriekšējo tiesisko regulējumu publiskajiem kreditoriem — nodokļu iestādēm un sociālā nodrošinājuma iestādēm — bija plaša rīcības brīvība parādu piedziņas stratēģijās. Praksē tie bieži vien aprobežojās ar parādnieku aktīvu arestu, oficiālas bankrota procedūras uzsākšanas atlikšanu uz vēlāku laiku vai vispār no tās izvairīšanos. Tā rezultātā daudzi uzņēmumi, kas jau sen bija zaudējuši efektīvu spēju atmaksāt savus parādus, varēja darboties tirgū gadiem ilgi — uz publisko un privāto kreditoru rēķina.
Jauni noteikumi uzlikt par pienākumu publiskajiem kreditoriem aktīvi uzsākt bankrota procedūras pret vienībām, kurām ir parādi maksājumos. Tas nozīmē, ka nodokļu iestādes un Sociālās apdrošināšanas iestāde (ZUS) (to Šveices kolēģi) vairs nevar pasīvi gaidīt — tām ir pienākums rīkoties. Saskaņā ar Dun & Bradstreet analītiķu datiem, reforma ir radikāli pazeminājusi slieksni hroniski parādos nonākušu uzņēmumu izslēgšanai no tirgus, faktiski izbeidzot tā saukto "zombiju uzņēmumi" — subjekti, kas tehniski ir maksātnespējīgi, bet izdzīvo tirgū, pateicoties procedūru lēnumam un publisko kreditoru pacietībai.
Īstermiņā tas nozīmē "slūžu atvēršanu" — milzīgs skaits lietu, kas gadiem ilgi tika atliktas, pēkšņi ir ieplūdušas tirgū. Ilgtermiņā tas varētu nozīmēt Šveices tirgus attīrīšanu no neperspektīvām vienībām un kopējā klimata uzlabošanu uzticamiem uzņēmumiem. Tomēr, pirms šī pozitīvā ietekme materializēsies, Eiropas tirdzniecības partneriem būs augsts zaudējumu risks.
Transports un loģistika – nozare, kurai ir īpaši liels risks
No visām Šveices ekonomikas nozarēm nesamērīgi lielus zaudējumus cieš transports un loģistika. Bankrotu skaits pieaug par 125 % Šajā nozarē šis rādītājs ir gandrīz trīs reizes lielāks nekā vidējais rādītājs visā ekonomikā. Uzņēmumiem TSL (Transport-Spedition-Logistik) sektorā, kas darbojas Eiropas tirgū un sadarbojas ar Šveices apakšuzņēmējiem, muitas un ekspeditoru aģentiem, kā arī pārvadātājiem, šiem datiem vajadzētu pamudināt nekavējoties pārskatīt savu partneru portfeli.
Kāpēc transports ir tik smagi cietis? Nozare ir ārkārtīgi jutīga pret vairākiem savstarpēji saistītiem faktoriem:
- Augstas fiksētās un ekspluatācijas izmaksas — autoparki, degviela, apdrošināšana, līzings — loģistikas nozare darbojas ar zemu peļņas normu, kas nozīmē zemu izturību pret finanšu svārstībām.
- Vājināts pieprasījums no eirozonas — ekonomikas lejupslīde starp Šveices galvenajiem tirdzniecības partneriem tieši ietekmē mazākus pārvadājumu apjomus.
- Pieaugošās finansēšanas izmaksas — augstākas procentu likmes ietekmē ritošā sastāva un infrastruktūras iegādes finansēšanas izmaksas ilgākam laika periodam.
- Nodokļu un iemaksu parādu uzkrāšanās — Daudzi transporta uzņēmumi, īpaši MVU, gadiem ilgi ir guvuši labumu no valdības aģentūru bezdarbības "aizsarga". Jauni noteikumi ir izbeiguši šo komfortu.
Praksē tas nozīmē, ka ikvienam Eiropas uzņēmumam, kas izmanto Šveices pārvadātāja, kravas ekspeditora vai loģistikas operatora pakalpojumus un piešķir tam atlikto maksājumu periodu, steidzami jāpārbauda sava darbuzņēmēja finansiālais stāvoklis.
Kuras nozares un reģioni ir īpaši skarti?
Nozaru analīze atklāj neviennozīmīgu Šveices bankrota viļņa ainu. Absolūtos skaitļos visvairāk skartās ir:
- Amatniecība — 1053 bankroti 2026. gada pirmajā pusē
- Viesnīcu un ēdināšanas nozare — 770 gadījumi
- Mazumtirdzniecība — 626 bankroti
Tomēr procentuālā izteiksmē citas nozares pārspēj rekordus izaugsmes dinamikas ziņā:
- Izdevējdarbība un poligrāfijas nozare — 193,3 % pieaugums
- Pašvaldību un enerģētikas pakalpojumu sektors — 158,8 % pieaugums
- Transports un loģistika — 125 % pieaugums
Vienīgā nozare, kas pretojās šim vilnim, bija būvniecība, kur bankrotu skaits samazinājās par 12,5 %. Tas varētu būt saistīts ar spēcīgo pieprasījumu nekustamā īpašuma un infrastruktūras tirgos, kas daļēji kompensēja kopējās negatīvās tendences.
Ģeogrāfiski problēma ir valsts mēroga, un pieaugums ir reģistrēts 25 no 26 kantoniem. Vienīgais izņēmums ir Švicas kantons, kurā bija neliels kritums par 13,5 %. Vislielākā bankrotu koncentrācija ir Šveices ekonomiskajos centros:
- Cīrihes kantons — 1261 bankrots
- Ženēvas kantons — 788 gadījumi
- Vaudas kantons — 717 bankroti
Tieši šajos reģionos Šveicē koncentrējas vislielākā ekonomiskā un tirdzniecības aktivitāte, kas nozīmē, ka ārvalstu biznesa partneriem visbiežāk tur ir darbuzņēmēji, un tieši šeit risks ir statistiski visaugstākais.
Kreditoru zaudējumi: gandrīz 2 miljardi franku viena gada laikā
Šīs krīzes finansiālo seku apmēru ir grūti pārvērtēt. 2025. gada dati — tikai pirmais jauno noteikumu ieviešanas gads — liecina, ka kreditoru zaudējumi, ko apstiprina tā sauktais īpašuma trūkuma sertifikāti (nesamaksātu parādu atzīšanas akti pēc bankrota procedūras beigām) bija gandrīz 1,8 miljardi Šveices franku, kas ir aptuveni 2,3 miljardi ASV dolāru.
Aktīvu nepietiekamības sertifikāts ir īpašs Šveices juridiskais instruments, kas apliecina, ka kreditors nav apmierināts ar savu parādu izsoles vai bankrota procedūrā — vienkārši tāpēc, ka nebija naudas, ko maksāt. Ārvalstu uzņēmumiem, kas piešķīra tirdzniecības kredītu Šveices partnerim un neuzsāka parādu piedziņas pasākumus pirms oficiālās bankrota pasludināšanas, šāds sertifikāts bieži vien nozīmē neatgriezeniskus zaudējumus.
Ja 2026. gadā notiks prognozētie 15 000 bankrotu — par vairāk nekā 25 % vairāk nekā 2025. gadā —, kreditoru zaudējumi varētu viegli pārsniegt 2 miljardus franku un potenciāli sasniegt 2,5–3 miljardus, atkarībā no bankrotējušo vienību saistību struktūras.
Makroekonomiskais fons: ne tikai tiesības, bet arī ekonomika
Būtu vienkāršoti visu parādību piedēvēt tikai normatīvo aktu izmaiņām. Makroekonomiskais konteksts ir tikpat svarīgs konteksts, kas pastiprina tiesību aktu reformas ietekmi.
Šveices mazie un vidējie uzņēmumi jau vairākus mēnešus cīnās ar vairākiem savstarpēji pārklājošiem spiediena faktoriem:
- Augstākas finansēšanas izmaksas — pat neskatoties uz Šveices Nacionālās bankasrodo(SNB) uzsāka procentu likmju samazināšanas ciklu relatīvi agrāk nekā ECB, kredītu izmaksas MVU joprojām ir augstākas nekā iepriekšējā desmitgadē.
- Lejupslīde eirozonā — Vācija, Francija un Itālija, Šveices galvenās tirdzniecības partneres, piedzīvo stagnācijas vai ļoti lēnas izaugsmes periodus. Tas tieši ietekmē Šveices eksportu un ar to saistītos uzņēmumus.
- Spēcīgs Šveices franks — Šveices franka hroniskā vērtības kāpuma dēļ Šveices eksportētāju cenu konkurētspēja ir ierobežota, kas rada spiedienu uz peļņas normu visā piegādes ķēdē.
- Vājināts pieprasījums rūpniecībā — jo īpaši ar ražošanas un pārstrādes rūpniecību saistītajās nozarēs ir reģistrēts mazāks pasūtījumu apjoms, kas netieši ietekmē transporta uzņēmumus, kas apkalpo šīs nozares.
Sarežģīto tirgus apstākļu un jaunā pienākuma valsts iestādēm aktīvi uzsākt bankrotu apvienojums ir radījis perfektu vētru, kas tagad pāršalc Šveices tirgu.
Biznesa riska perspektīva Eiropas partneriem
No riska pārvaldītāju un loģistikas uzņēmumu īpašnieku viedokļa Eiropā pašreizējā situācija Šveicē prasa konkrētu rīcību — un tūlītēju rīcību. Šeit ir dažas galvenās praktiskās mācības:
1. Šveices loģistikas partneru pārbaude pirms sadarbības uzsākšanas vai turpināšanas
Transporta nozares bankrotu skaita pieaugums par 125 % nozīmē, ka risks, ka konkrētais Šveices pārvadātājs vai kravas ekspeditors nonāks sliktā finansiālā stāvoklī, statistiski ir vairāk nekā divas reizes lielāks nekā pirms gada. Pirms sadarbības uzsākšanas, pamatojoties uz tirdzniecības kredītu, t. i., atliktajiem maksājumiem, ir svarīgi veikt pilnīgu darbuzņēmēja finansiālā stāvokļa pārbaudi: maksājumu vēsturi, parādus valsts iestādēm un visas nepabeigtās izpildes procedūras.
2. Sadarbības noteikumu pārskatīšana ar esošajiem partneriem
Uzņēmumiem, kas jau sadarbojas ar Šveices loģistikas pakalpojumu sniedzējiem, ieteicams steidzami pārskatīt esošos līgumus un maksājumu noteikumus. DSO (neizpildīto pārdošanas dienu skaita) termiņu saīsināšanai darbuzņēmējiem augsta riska nozarēs — transportā, tirdzniecībā, amatniecībā un restorānos — vajadzētu kļūt par standartu, nevis izvēles iespēju.
3. Kredītdrošības stiprināšana
KāzāsrodoValstī, kurā valsts iestādēm ir juridisks pienākums uzsākt bankrota procedūru, reakcijas laiks ir ļoti svarīgs. Nenodrošināts kreditors var saņemt minimālu vai nekādu apmierinājumu, ja vien tas nerīkojas pietiekami laicīgi. Stingrāki nodrošinājuma pasākumi — garantijas, vekseļi, debitoru parādu cesijas un kredītapdrošināšana — kļūst par būtisku riska pārvaldības elementu sadarbībā ar Šveices MVU.
4. Galveno partneru finansiālā stāvokļa uzraudzība
Dinamiski mainīgajā pasaulērodoJuridiskajā un ekonomiskajā vidē vienreizēja pārbaude nav pietiekama. Ir jāievieš sistēma galveno Šveices darbuzņēmēju finansiālā stāvokļa pastāvīgai uzraudzībai, īpašu uzmanību pievēršot iespējamām nodokļu vai apdrošināšanas iestāžu uzsāktām izpildes procedūrām.
Perspektīvas 2026. gada otrajai pusei
Tirgus eksperti negaida, ka bankrotu vilnis drīzumā pierims. Jaunie noteikumi stājās spēkā 2025. gada sākumā, taču to pilna ietekme ir redzama tikai tagad — valsts iestāžu 2025. gadā uzsāktās procedūras tiek pabeigtas 2026. gadā. Tas nozīmē, ka bankrotu plūsma joprojām ir pilna ar lietām, kas vēl nav reģistrētas.
No otras puses, ja "zombiju uzņēmumu" likvidācijas temps būs tik straujš, kā liecina dati par pirmo pusgadu, iespējams, ka līdz 2027.–2028. gadam Šveices tirgus sāks uzrādīt ievērojamu kvalitātes uzlabošanos — atbrīvojoties no hroniski maksātnespējīgām vienībām, tirgus kļūs strukturāli veselīgāks. Tomēr šis uzlabojums radīs ievērojamas izmaksas kreditoriem un tirdzniecības partneriem.
Kopsavilkums: Laiks rīcībai, nevis novērošanai
Bezprecedenta bankrotu vilnis Šveicē ir sarežģīta parādība — parādu piedziņas tiesību aktu sistēmiskas reformas rezultāts, kas tika ieviesta sarežģītā makroekonomiskā vidē. Eiropas transporta un loģistikas nozares uzņēmumiem, kas sadarbojas ar Šveices partneriem, šis brīdis prasa pāreju no reaktīvas uz proaktīvu risku pārvaldību.
Kreditoru zaudējumi, kas līdz 2025. gadam sasniedz 1,8 miljardus franku, rekordaugsts bankrota līmenis transporta nozarē un reāla 15 000 bankrotu iespējamība 2026. gadā nav abstrakti skaitļi. Aiz katra no šiem skaitļiem slēpjas konkrēti debitoru parādi, izbeigti līgumi un zaudējumi, kas varētu ietekmēt uzņēmumus, kuri laikus nav veikuši aizsardzības pasākumus.
Darbuzņēmēju pārbaude, maksājumu termiņu saīsināšana un drošības pasākumu pastiprināšana — šie ir trīs riska mazināšanas stratēģijas pīlāri, kas ikvienam tirdzniecības partnerim, kas sadarbojas ar Šveices tirgu, būtu jāievieš jau tagad, pirms bankrotu vilnis sasniedz citus tā portfeļa partnerus.












