Robežkontrole Vācijā TSL nozarei izmaksā līdz pat 88 miljoniem eiro mēnesī. Pieaug pārvadātāju bankrota risks.

Robežkontrole Vācijā TSL nozarei izmaksā līdz pat 88 miljoniem eiro mēnesī. Pieaug pārvadātāju bankrota risks.

Vācija pagarina robežkontroli vismaz līdz 2026. gada rudenim. Eiropas transporta, ekspedīcijas un loģistikas nozarei tas nozīmē krīzes turpināšanos, kas jau rada zaudējumus no 60 līdz 88 miljoniem eiro mēnesī. Vislielākais risks ir Polijas pārvadātājiem — pārrobežu pārvadājumu līderiem Eiropā —, kuru peļņas normas samazinās pieaugošo darbības izmaksu un sarūkošo kravu pārvadājumu likmju ietekmē. Riska analītiķi brīdina, ka uzņēmumu, kas apkalpo Vācijas maršrutu, maksātnespējas līmenis līdz 2026. gada beigām varētu ievērojami pieaugt.

Robežas slēgtas uz nenoteiktu laiku – kas īsti notiek?

2023. gada rudenī Vācijas federālā valdība atjaunoja kontroli uz vairākām sauszemes robežām, atsaucoties uz nepieciešamību ierobežot nelegālo migrāciju. Lēmumu oficiāli apstiprināja kanclers Olafs Šolcs un toreizējā iekšlietu ministre Nensija Fēzere. Ierobežojumi skāra robežšķērsošanas punktus ar Poliju, Čehijas Republiku, Austriju, Nīderlandi, Dāniju, Beļģiju un Luksemburgu. Sākotnēji šie pasākumi bija paredzēti kā pagaidu pasākumi, kas atbilst ES tiesību aktiem. Šengenas Robežkodekss ļauj atjaunot iekšējo kontroli tikai ārkārtas situācijās un uz stingri noteiktu laiku, kas parasti nepārsniedz divus gadus kopumā.

Tikmēr Berlīne ir paziņojusi par kontroles režīma pagarināšanu vismaz līdz 2026. gada 15. septembrim, radot nopietnas juridiskas un politiskas bažas. Luksemburga un Dānija jau ir iesniegušas oficiālas sūdzības Eiropas Komisijā, atsaucoties uz nesamērīgu cilvēku un preču brīvas pārvietošanās — viena no Eiropas vienotā tirgus pamatprincipiem — pārkāpumu. Vācija aizstāv savu nostāju ar datiem: kopš kontroles ieviešanas ir novērsti gandrīz 47 000 nelegālu robežšķērsošanas mēģinājumu, ir arestēti gandrīz 2000 cilvēku, kurus tur aizdomās par cilvēku kontrabandu, un patvēruma pieteikumu skaits 2025. gadā ir samazinājies par trešdaļu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Sabiedrības drošības argumenti ir politiski skaidri, taču no tirgus un fiskālā viedokļa tie nekompensē milzīgos zaudējumus, ko šī politika rada Eiropas TSL nozarē.

Skaitļi, kas satrauc ikvienu riska pārvaldnieku

Lai pienācīgi novērtētu problēmas apmēru, ir vērts atcerēties situāciju pirms kontroles pastiprināšanas. Vācija kā kontinenta lielākā ekonomika un Eiropas piegādes ķēžu centrs bija valsts, caur kuras robežām plūda aptuveni 42 procenti no visa ES iekšējā autotransporta — bez apstāšanās, nepārtraukti un paredzami. Šī plūstamība bija viens no Centrāleiropas loģistikas efektivitātes pamatprincipiem.

Šodien aina ir krasi atšķirīga. Pārvadātāji ziņo par milzīgiem sastrēgumiem gandrīz visos galvenajos robežšķērsošanas punktos. Bundesverband Spedition und Logistik, vadošā kravu ekspeditoru un loģistikas operatoru nozares asociācija, lēš, ka zaudējumi, kas radušies pagarinātu tranzīta laiku dēļ, svārstās no 60 līdz 88 miljoni eiro mēnesīĪpaši zīmīgi ir dati par robežu ar Nīderlandi: kopējais sastrēgumu garums, kas rodas šajā atsevišķajā robežšķērsošanas vietā, pārsniedz 730 kilometrus.

Kas operacionālā izteiksmē slēpjas aiz šiem abstraktajiem skaitļiem? Katra kravas automašīnu kombinācijas neplānotas dīkstāves stunda pārvadātājam izmaksā no 75 līdz 100 eiro, ieskaitot transportlīdzekļa nolietojumu, vadītāju izmaksas, degvielas patēriņu tukšgaitas laikā un nespēju pabeigt nākamo pasūtījumu. Tā kā gada kravu apjoms caur Vāciju tiek lēsts aptuveni 70 miljonu tonnu apmērā, kas atbilst vairāk nekā 3 miljoniem piekrautu piekabju, kopējie zaudējumi visai Eiropas ekonomikai tagad tiek mērīti nevis miljonos, bet gan miljardos eiro.

Vadītājs kā sistēmas upuris — cilvēkresursu krīze padziļinās

Transporta nozare jau gadiem ilgi cīnās ar hronisku profesionālu autovadītāju trūkumu. Dažādas aplēses lēš, ka darbaspēka trūkums Eiropā ir no 100 000 līdz 200 000 darbavietu. Šajā kontekstā katra rindā uz robežas pavadītā stunda ir ne tikai finansiālas izmaksas, bet arī ierobežoto cilvēkresursu izšķiešana.

Autovadītājiem ir jāievēro stingri noteikumi attiecībā uz braukšanas stundām un obligātajiem pārtraukumiem, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 561/2006 un ko regulē digitālie tahogrāfi. Gaidīšana uz robežas izsmeļ pieļaujamo darba laiku, piespiežot neplānotas apstāšanās un atpūtas periodus pirms galamērķa sasniegšanas. Tam ir divkārša negatīva ietekme: tas aizkavē pašreizējā rīkojuma izpildi un izjauc visu pārvadātāja darbības grafiku nākamajām dienām. Uzņēmumi, kas uzņēmušies darbinieku piesaistes un apmācības izmaksas, tagad saskaras ar ievērojamu laika efektivitātes samazināšanos pilnīgi ārēju faktoru dēļ, kas nav viņu kontrolē.

Tieši laikā laikmeta beigas – loģistika atkāpjas par desmit gadiem atpakaļ

Iespējams, ka visnopietnākās, lai arī grūti kvantificējamās, notiekošās kontroles sekas ir sistēmiski progresīvi loģistikas modeļi. Pēdējo trīs desmitgažu laikā Eiropas rūpniecība, īpaši autobūves nozare, kas joprojām ir Vācijas ekonomikas sirds, savu konkurētspēju ir veidojusi uz piegādes paredzamības pīlāra.

Modeļi "tieši laikā" (JIT) un "tieši pēc kārtas" (JIS) sistēmas piegādā komponentus precīzi tad, kad tie ir nepieciešami ražošanas līnijā, pareizā montāžas secībā. Šī sistēma novērš nepieciešamību uzturēt dārgas noliktavas krājumus un ļauj optimāli pārvaldīt ražošanas telpas. Tomēr tās pamatā ir nelokāma piegādes laika paredzamība, kas mūsdienās robežkontroles dēļ ir kļuvusi par ilūziju.

Uzņēmumi ir spiesti sāpīgi pielāgot savas stratēģijas: tie pāriet no izmaksu optimizācijas uz dārgu modeli. "katram gadījumam" (JIC) jeb rezerves krājumu uzturēšana kavējumu gadījumā. Ražošanas uzņēmumiem tas nozīmē ievērojama apgrozāmo līdzekļu apjoma piesaistīšanu precēm, kas atrodas noliktavās, un uzglabāšanas vietu izmaksu pieaugumu. Loģistikas operatoriem un kravu ekspeditoriem tas nozīmē papildu noliktavu telpu rezervēšanu un lielāku autoparku uzturēšanu, lai absorbētu neparedzamas kavēšanās.

Daži pārvadātāji meklē alternatīvus maršrutus, lai apietu satiksmes sastrēgumus galvenajos robežšķērsošanas punktos. Viens no šādiem risinājumiem ir kravu pārvadāšana caur Šveici — valsti, kas nav ES dalībvalsts ar atšķirīgu kontroles režīmu. Šis risinājums, lai gan operacionāli efektīvs, ir ievērojami dārgāks: Šveice iekasē vienas no augstākajām ceļu nodevām Eiropā, un apvedceļš ievērojami pagarina maršrutu, patērējot papildu autovadītāju stundas un palielinot degvielas patēriņu.

Polijas pārvadātāji uzbrukuma centrā — riska novērtējums TSL sektoram

Polija ir līdere Eiropas autotransporta tirgū. Polijas transporta uzņēmumi veic gandrīz ceturto daļu no visiem kabotāžas un pārrobežu pārvadājumiem Eiropas Savienībā. Vācija — gan tranzītā, gan kā galamērķa tirgus — ir absolūti svarīgs tirgus Polijas TSL nozarei. Tas Polijas pārvadātājus padara īpaši pakļautus riskiem, kas rodas ilgstošas ​​robežkontroles dēļ.

Daudzu Polijas transporta uzņēmumu finanšu struktūra ir unikāla: tie darbojas ar relatīvi zemu darbības peļņas normu, ko kompensē lieli pasūtījumu apjomi. Šis modelis ir efektīvs stabilos apstākļos, bet ārkārtīgi jutīgs pret ārējiem izmaksu satricinājumiem. Pieaugošās darbības izmaksas, kas rodas robežšķērsošanas kavējumu dēļ, tieši ietekmē peļņas normas. Tikmēr, no otras puses, intensīvais spiediens no pārvadātājiem un lieliem loģistikas operatoriem ierobežo spēju pietiekami paaugstināt kravu pārvadājumu likmes, lai kompensētu izmaksu pieaugumu.

Īpaši sarežģīta ir mazo un vidējo pārvadātāju situācija. Atšķirībā no lielām transporta grupām, kurām ir finanšu rezerves, diversificēts pasūtījumu portfelis un pietiekama ietekme sarunās, lai pārskatītu līgumus, mazāki uzņēmumi:

  • tiem nav pietiekamu finanšu rezervju, lai ilgākā laika periodā absorbētu zaudējumus,
  • ir ierobežotas iespējas atkārtoti vienoties par cenām ar darbuzņēmējiem,
  • tie biežāk darbojas šaurās ģeogrāfiskās vai nozaru nišās, kas kavē risku diversifikāciju,
  • ir vairāk pakļauti maksājumu sastrēgumiem debitoru parādu ķēdē,
  • pasliktinoties rentabilitātei, ir grūtāk iegūt ārējo finansējumu (apgrozāmo līdzekļu aizdevumus, līzingu).

Signāli, kas rodas no B2B debitoru parādu tirgus, apstiprina, ka transporta nozarē pieaug likviditātes spiediens. Maksājumu termiņi pagarinās, un pieaug maksājumu pieprasījumu un parādu piedziņas lietu skaits. Uzņēmumi, kuriem ir grūtības ar novēlotiem maksājumiem no saviem darbuzņēmējiem un vienlaikus kavējas pildīt savas saistības pret degvielas piegādātājiem, iznomātājiem un darbiniekiem, nonāk parādu spirālē, no kuras ir arvien grūtāk izkļūt.

Eiropas perspektīva – vai pārmaiņas ir iespējamas?

ES līmenī situācija ir juridiski sarežģīta. Eiropas Komisija nonākusi sarežģītā situācijā: no vienas puses, tai ir pienākums aizsargāt Šengenas zonas integritāti un brīvas pārvietošanās principu, bet, no otras puses, tai nav tiešu piespiešanas instrumentu pret dalībvalsti, kas atsaucas uz sabiedriskās drošības un ārējo robežu aizsardzības apsvērumiem.

Luksemburgas un Dānijas iesniegtās sūdzības varētu kļūt par pamatu oficiālām procedūrām, taču ES procedūras ir ilgstošas. Pat ja ES Tiesa galu galā nolems, ka pagarinātās pārbaudes nav savienojamas ar Šengenas Robežkodeksu, šāds lēmums varētu tikt pieņemts pēc plānotā ierobežojumu beigu datuma — pēc 2026. gada rudens. TSL nozare nevar paļauties uz ātru juridisku iejaukšanos, kas atrisinātu tās pašreizējās darbības problēmas.

Ir vērts apsvērt arī plašāku politisko kontekstu. Pieaugošais atbalsts konservatīvajām un labējām partijām Vācijā, kurām stingrāka migrācijas politika ir galvenā prasība, neveicina robežkontroles liberalizāciju. Pat pēc iespējamām federālās valdības pārmaiņām šī tēma joprojām būs politiski jutīga, kas nozīmē, ka scenārijs, kurā robežkontrole tiks pabeigta laikā, ir iespējams, bet nav drošs.

Ieteikumi risku pārvaldītājiem un biznesa lēmumu pieņēmējiem

Ņemot vērā aprakstīto situāciju, struktūrām, kas sadarbojas ar TSL sektora uzņēmumiem — bankām, faktoriem, iznomātājiem, kredītapdrošinātājiem, kā arī pārvadātājiem, kas izmanto mazāku pārvadātāju pakalpojumus —, steidzami jāpārskata sava riska pakāpe šajā segmentā. Šeit ir daži galvenie ieteikumi:

  • Stingrāka kredītpolitika attiecībā uz maziem un vidējiem autopārvadātājiem, īpaši tiem, kas ir ļoti atkarīgi no attiecībām ar Vācijas tirgu. Analizējot to finanšu pārskatus par pēdējiem ceturkšņiem, jāņem vērā pārrobežu izmaksu ietekme uz darbības rezultātiem.
  • Pašreizējā likviditātes uzraudzība TSL nozares darbuzņēmēji. Īpašu uzmanību ir vērts pievērst skaidras naudas konversijas cikla rādītājiem — debitoru parādu pagarināšanās līdz ar pieaugošajām saistībām ir klasiska brīdinājuma zīme, kas liecina par maksātspējas problēmām.
  • Līguma klauzulu pārbaude pārvadājumu līgumos. Kravas nosūtītājiem jāapsver, vai viņu līgumos ar pārvadātājiem ir iekļautas nepārvaramas varas klauzulas vai tarifu korekcijas mehānismi ārkārtas, sistemātisku kavējumu gadījumā, piemēram, robežkontroles laikā.
  • Loģistikas piegādātāju portfeļa diversifikācijaPiegādes ķēdes atkarība no viena vai dažiem maziem pārvadātājiem, kas apkalpo tikai austrumu-rietumu maršrutu caur Vāciju, rada operacionālā riska koncentrācijas punktu.
  • Nozares rādītāju izsekošanabankrota pieteikumu skaits transporta nozarē, dati par maksājumu kavējumiem, kravu pārvadājumu indeksi un nozares asociāciju paziņojumi (tostarp ZMPD, Polijas Autotransporta darba devēju asociācija un Bundesverband Spedition und Logistik).

Kopsavilkums — sistēmisks risks, nevis epizodisks risks

Vācijas pastāvīgā robežkontrole vairs nav īslaicīga neērtība — tā kļūst par strukturālu tirdzniecības šķērsli, kas iebūvēts Eiropas loģistikas sistēmā. Finansiālo zaudējumu apmērs, kas tiek lēsts no 60 līdz 88 miljoniem eiro mēnesī, liecina, ka mēs saskaramies ar sistēmisku risku, nevis atsevišķu incidentu.

Eiropas transporta nozarei 2025. un 2026. gads būs izaicinājumiem pilns. Izdzīvos tie uzņēmumi, kuriem izdosies izveidot pietiekamas finanšu rezerves, dažādot pasūtījumu portfeļus un darbības ģeogrāfiju, kā arī vienoties ar pārvadātājiem par taisnīgiem izmaksu kompensācijas mehānismiem. Vājākie dalībnieki, kuriem nav atbilstošu rezervju un sarunu pozīcijas, pakāpeniski tiks izspiesti no tirgus.

Riska analītiķiem un finanšu iestādēm secinājums ir skaidrs: transporta nozarei tagad ir nepieciešama īpaša piesardzība, novērtējot kredītspēju un pastāvīgi uzraugot uzņēmumu finansiālo stāvokli. Šajā segmentā neizpildīto debitoru parādu portfelis pieaugs — jautājums vairs nav par to, vai tas notiks, bet Kiedy i kurā konkrēti uzņēmumi.

Eurodebt.eu

Pārbaudiet uzņēmumu pirms lēmuma pieņemšanas

Novērtējiet darbuzņēmēja vai pārvadātāja uzticamību. Izmantojiet datus, kas palīdz novērtēt sadarbības risku.

Meklēt ziņās

Eurodebt.eu

Pārbaudiet uzņēmumu pirms lēmuma pieņemšanas

Novērtējiet darbuzņēmēja vai pārvadātāja uzticamību. Izmantojiet datus, kas palīdz novērtēt sadarbības risku.

Dalīties ar rakstu

KATEGORIJAS

Jaunākie ieraksti