Vācija uz kraujas malas: 25 900 uzņēmumu bankrotu 2026. gadā — transporta un loģistikas nozare kritiskā situācijā

Vācija saskaras ar dziļāko bankrotu vilni vairāk nekā desmit gadu laikā. Saskaņā ar „Global Insolvencies Outlook 2028" ziņojumu, ko publicējusi Allianz Trade — viena no pasaulē lielākajām tirdzniecības kredītu apdrošinātājām — uzņēmumu bankrotu skaits Eiropas lielākajā ekonomikā šogad pārsniegs 25 900 gadījumu robežu. Tas ir rekords, kāds nav pieredzēts 13 gadus, un trauksmes signāls visiem uzņēmumiem, kas sadarbojas ar partneriem Vācijā — īpaši pārvadātājiem, ekspeditoriem un loģistikas operatoriem visā kontinentā.

Rekordliels bankrotu vilnis — skaitļi, kas runā paši par sevi

Allianz Trade prognoze paredz bankrotu skaita pieaugumu Vācijā par 8 procentiem gada griezumā, kas ir krasi vairāk nekā pavasara aplēsēs paredzētais tikai 2 procentu pieaugums. Parādības mērogs kļūst vēl nozīmīgāks, aplūkojot datus plašākā laika perspektīvā. 2021. gadā tika reģistrēti tikai aptuveni 14 000 bankrotu — rezultāts tirgus mākslīgai uzturēšanai ar valdības atbalsta programmām pandēmijas laikā. Kopš tā laika tendence ir nepielūdzama:

• 2023. gads: 17 814 bankroti
• 2024. gads: 21 812 bankroti
• 2025. gads: 24 064 bankroti (prognoze)
• 2026. gads: 25 900 bankroti (prognoze — 13 gadu rekords)

Tas nozīmē pieaugumu gandrīz par 85 procentiem salīdzinājumā ar 2021. gadu un aptuveni par 30 procentiem augstāku rādītāju nekā vidējais pirmspandēmijas periodā (2016–2019). Īpaši satraucoši ir tas, ka Allianz Trade eksperti neprognozē būtisku uzlabojumu 2027. gadā — bankrotu skaitam būtu jāsaglabājas tajā pašā rekordaugstajā līmenī.

Milo Bogaerts, Allianz Trade izpilddirektors DACH reģionā, norāda uz vairākiem vienlaicīgiem faktoriem, kas kopā veido destruktīvu apstākļu kopumu: vāja ekonomiskā konjunktūra, augoša ģeopolitiskā nenoteiktība, krasi augstas enerģijas izmaksas un hronisks kvalificēta darbaspēka trūkums. Neviena no šīm problēmām nav pārejoša — tām visām ir strukturāls raksturs, un tas nozīmē, ka to risināšanai vajadzīgi gadi, nevis mēneši.

Transports un loģistika — nozare augstākā riska grupā

Starp visām ekonomikas nozarēm transporta, ekspedīcijas un loģistikas nozare (TSL) ir viena no tām, kas krīzi izjūt īpaši smagi. Saskaņā ar Allianz Trade nozaru analīzi 2026. gada pirmajā pusē bankrotu skaits Vācijas transporta un noliktavu sektorā pieauga par 8 procentiem gada griezumā — savukārt visā ekonomikā šis rādītājs bija 5 procenti. Tas nozīmē, ka transporta uzņēmumi bankrotē ātrāk nekā vidējais uzņēmums tirgū.

To apstiprina arī Eurostat dati. 2026. gada otrajā ceturksnī bankrota pieteikumu skaits transporta nozarē visā Eiropas Savienībā pieauga par 11,4 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Tas ir viens no augstākajiem ceturkšņa rādītājiem starp visām ES statistikas biroja uzraudzītajām nozarēm.

Bez transporta un loģistikas augstākā riska grupā ietilpst:

• būvniecība
• automobiļu rūpniecība
• mašīnbūve
• ēdināšana un viesnīcu nozare

Šo nozaru kopsaucējs ir augsts enerģijas patēriņš, atkarība no piegādes ķēdēm un ievainojamība pret pieprasījuma svārstībām. Transporta gadījumā nāk klāt vēl viens faktors: nozare darbojas ar peļņas maržām, kas labākajos gados tik tikko pārsniedz dažus procentus, un tas nozīmē, ka jebkurš papildu izmaksu šoks pat finansiāli veselam uzņēmumam var radīt likviditātes zudumu.

Enerģijas izmaksas — tiešs trieciens pārvadātāju maržām

Viens no galvenajiem straujā bankrotu pieauguma cēloņiem ir enerģijas izmaksas, kas 2026. gadā sasniedza aptuveni par 60 procentiem augstāku līmeni nekā gada sākumā — liecina Allianz Research modeļi. Autotransporta nozarei, kur degviela veido no 25 līdz 35 procentiem no kopējām darbības izmaksām, tik krass lēciens tieši un nekavējoties ietekmē finanšu rezultātus.

Analītiķu aplēses liecina, ka enerģijas izmaksu pieaugums var radīt slogu neto maržām līdz pat 10 procentpunktiem. Tirgū, kur autotransporta neto maržas reti pārsniedz 3–5 procentus, tas faktiski nozīmē, ka ievērojama autoparka daļa rada darbības zaudējumus.

Tam pievienojas finansēšanas izmaksas. Pēdējo gadu procentu likmju paaugstināšana ir radījusi lielākus līzinga maksājumus par transportlīdzekļiem un puspiekabēm, kā arī augstākas apgrozāmo līdzekļu kredītu izmaksas. Mazie un vidējie transporta uzņēmumi, kas iepriekšējos gados agresīvi ieguldīja autoparka atjaunošanā, šodien saskaras ar dubultu slogu: augošām darbības izmaksām un pieaugošām finanšu saistībām. Likviditātes rezerve, kas vēl pirms diviem gadiem bija drošības spilvens, daudzos gadījumos ir pilnībā izzudusi.

Domino efekts — kad krīt lielie, maksā mazie

Īpaši bīstama parādība, uz kuru norāda nozares eksperti, ir augošā lielu uzņēmumu ar apgrozījumu virs 50 miljoniem eiro bankrotu problēma. Iepriekšējos krīzes viļņos bankrotēja galvenokārt mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi, kas bija sāpīgi, bet nedestabilizēja veselas piegādes ķēdes. Šodien situācija ir citāda.

To ilustrē plaši izskanējušais Beļģijas loģistikas uzņēmuma Ziegler — uzņēmuma ar ilgu vēsturi un nozīmīgu tirgus pozīciju — bankrots. Tā bankrota dēļ iestrēga desmitiem mazāku apakšuzņēmēju neapmaksātie prasījumi: pārvadātāju, ekspedīcijas uzņēmumu un noliktavu prasījumi. Daudzi no tiem ir Polijas, Rumānijas vai Bulgārijas uzņēmumi, kas Ziegler labā veica pārvadājumus kā apakšuzņēmēji un pēkšņi saskārās ar faktu, ka par paveikto darbu samaksu nesaņems.

Tieši šis mehānisms — tā sauktais domino efekts — padara liela tirgus dalībnieka bankrotu daudz postošāku nekā mazu uzņēmumu bankrotu virkne. Viens uzņēmums sev līdzi parauj veselu sadarbības partneru tīklu, kura daļa pati var nonākt uz maksātnespējas sliekšņa.

Nevienmērīga krīze — riska karte Eiropā

Eiropas TSL tirgus aina ir mozaīkveidīga un ģeogrāfiski ļoti atšķirīga. Uzņēmumiem, kas darbojas pāri robežām, jāapzinās, ka sadarbības risks būtiski atšķiras atkarībā no partnera juridiskās adreses valsts.

Augstākā riska valstis 2026. gadā:

• Vācija — prognozēti 25 900 bankroti, pieaugums par 8% gada griezumā; transporta nozare bankrotē ātrāk nekā pārējā ekonomika
• Francija — kopumā vairāk nekā 71 000 bankrotu; viens no augstākajiem līmeņiem valsts vēsturē
• Rumānija — aģentūra Sierra Quadrant 2026. gada septembrī reģistrēja autotransporta bankrotu lēcienu par 73 procentiem gada griezumā; īpaši satraucošs rezultāts, ņemot vērā Rumānijas pārvadātāju milzīgo lomu Eiropas kravu tirgū
• Beļģija — kopējais bankrotu skaits ir stabils, bet TSL nozare piedzīvo sabrukumu: 9 mēnešos bankrotēja 297 pārvadātāji, galvenokārt mikrouzņēmumi

Valstis ar relatīvi stabilāku vai uzlabojošos situāciju:

• Polija — bankrotu skaits 2026. gadā samazinājās par 5%; valsts joprojām ir viens no drošākajiem TSL sadarbības tirgiem
• Spānija — samazinājums par 2%; mērens uzlabojums salīdzinājumā ar rekordlielo 2024. gadu
• Ungārija — iespaidīgs bankrotu samazinājums par 21%; valdības aktīvās ekonomikas politikas rezultāts

Šādai Eiropas tirgu atšķirībai ir praktiskas sekas riska vadītājiem. Polijas loģistikas uzņēmums, kas sadarbojas ar partneri no Vācijas, Francijas vai Rumānijas, šodien ir pakļauts daudz lielākam maksājumu riskam nekā vēl pirms diviem gadiem. Savukārt Rietumu uzņēmums, kas meklē pārvadātājus Polijā vai Spānijā, var rēķināties ar relatīvi stabilākiem partneriem.

Krīzes strukturālie cēloņi — kāpēc šoreiz ir citādi

Iepriekšējie bankrotu viļņi Eiropā bieži bija cikliski vai radās vienreizēju satricinājumu — 2008–2009. gada finanšu krīzes vai pandēmijas ierobežojumu — rezultātā. Pašreizējais vilnis atšķiras vairākos būtiskos aspektos.

Pirmkārt, mēs saskaramies ar uzņēmējdarbības modeļu eroziju. Enerģijas, darbaspēka un finansēšanas izmaksu pieaugums nav īslaicīgs šoks — tā ir jauna darbības realitāte, kurai daudzi uzņēmumi nav paguvuši vai spējuši pielāgoties. Autotransportā modelis, kas balstīts uz zemām maržām un lieliem apjomiem un dominēja pēdējā desmitgadē, pārstāj būt rentabls.

Otrkārt, ir notikusi rezervju izsīkšana. Daļa uzņēmumu, kas pandēmiju pārdzīvoja, pateicoties atbalsta pasākumiem, 2022–2024. gadā iegāja ar novājinātām bilancēm un samazinātām naudas rezervēm. Kad pienāca nākamais izmaksu pieauguma cikls, tiem vairs nebija drošības spilvena.

Treškārt, strukturālais autovadītāju un loģistikas darbinieku trūkums rada augošu spiedienu uz algām, kas vēl vairāk palielina darbības izmaksas. Tiek lēsts, ka Vācijā šodien trūkst no 60 līdz 80 tūkstošiem kravas automobiļu vadītāju. Uzņēmumiem, kas vēlas saglabāt darbības spēju, jāmaksā ievērojami vairāk — uz maržu rēķina.

Visbeidzot, ģeopolitiskā nenoteiktība — bruņoti konflikti Eiropas kaimiņos, tirdzniecības spriedze un muitas noteikumu mainīgums — apgrūtina loģistikas pakalpojumu plānošanu un cenu noteikšanu. Klienti izvien biežāk izkaulē ilgākus līgumus ar fiksētām cenām, kamēr pārvadātāju izmaksas svārstās no nedēļas uz nedēļu.

Kad varam gaidīt uzlabojumu?

Allianz Trade eksperti īstermiņā nav optimistiski. Paredzams, ka 2027. gadā bankrotu skaits stabilizēsies rekordaugstā līmenī — bez būtiska uzlabojuma. Pirmās nelielās globālā uzlabojuma pazīmes tiek prognozētas tikai 2028. gadā, kas nozīmē vismaz divus darbības gadus paaugstināta riska apstākļos.

Eiropas TSL nozarei tas nozīmē nepieciešamību ieviest ilgtermiņa, stingras finanšu risku pārvaldības stratēģijas. Uzņēmumi, kas cer uz ātru atkopšanos un atgriešanos pie apstākļiem pirms 2022. gada, var vilties.

Praktiskās sekas TSL nozares riska vadītājiem

Ņemot vērā iepriekš minētos datus, katram transporta vai loģistikas uzņēmumam, kas sadarbojas ar partneriem Vācijā, Francijā, Rumānijā vai Beļģijā, būtu jāapsver šādu procedūru ieviešana vai pastiprināšana:

• Regulāra darījumu partneru finansiālā stāvokļa pārbaude — vismaz reizi ceturksnī, ņemot vērā tiesu reģistru, maksātnespējas datubāzu un uzņēmējdarbības informācijas aģentūru ziņojumu datus
• Brīdinājuma signālu uzraudzība — maksājumu kavējumi, izmaiņas vadībā, bieža apkalpojošās bankas maiņa, darbības aktivitātes samazināšanās, kā arī neformāla informācija, kas parādās nozares vidē
• Tirdzniecības kredītu apdrošināšana — pieaugot debitoru parādu neatgūšanas riskam, kredīta apdrošināšanas polises uzņēmumiem ar ievērojamu riska pozīciju pret ārvalstu partneriem kļūst ne tik daudz par izvēli, cik par nepieciešamību
• Klientu un piegādātāju portfeļa diversifikācija — atkarība no viena liela darījumu partnera krīzes apstākļos ir īpaši bīstama; Ziegler efekts parādīja, kā viens bankrots var satricināt desmitiem uzņēmumu
• Maksājumu termiņu saīsināšana vai faktoringa ieviešana — paaugstināta riska vidē 60 vai 90 dienu maksājumu termiņu pieņemšana bez jebkāda nodrošinājuma ir ļoti riskanta; faktorings vai forfeitings var nodot risku specializētai finanšu iestādei
• Riska pozīciju ģeogrāfiskā analīze — situācijas atšķirības starp ES valstīm šodien ir tik lielas, ka ir vērts veikt partneru portfeļa auditu pēc to juridiskās adreses valsts un tai piešķirtā sistēmiskā riska līmeņa

Kopsavilkums: nav laika rutīnai, ir laiks modrībai

Allianz Trade, Eurostat un nacionālo uzņēmējdarbības informācijas aģentūru apkopotie dati iezīmē vienotu un satraucošu ainu: Eiropas transporta un loģistikas nozare ieiet vienā no grūtākajiem periodiem kopš globālās finanšu krīzes. Vācijā — Eiropas ekonomikas dzinējā — būs rekordliels bankrotu skaits vēl vismaz divus gadus. Francija, Rumānija un Beļģija pievienojas augsta riska tirgiem. Domino efekts draud ievilkt bankrotu spirālē uzņēmumus, kas paši spētu izdzīvot — ja vien nebūtu bankrotējošo partneru neapmaksāto parādu.

Polijas TSL nozare, lai gan pati reģistrē bankrotu samazinājumu, nav izolēta no šiem procesiem. Polijas pārvadātāji un ekspeditori ir cieši integrēti Eiropas tirgū — kā Rietumu loģistikas uzņēmumu apakšuzņēmēji, kā ārvalstu klientu kreditori un kā konkurenti, kas cīnās par pasūtījumiem ar krīzes skarto valstu uzņēmumiem. Izpratne par tirgus dinamiku un efektīvu partneru pārbaudes procedūru ieviešana šodien nav greznība, bet gan darbības drošības nosacījums.

Pārfrāzējot zināmu nozares teicienu: transportā vienmēr ir svarīgi, lai krava nonāktu galamērķī laikus. Šodien tikpat svarīgi ir tas, lai par šo pārvadājumu tiktu samaksāts.