Alstom dziļā krīzē: akcijas strauji krītas, 2 miljardu eiro parādu samazināšanas plāns un risks partneriem visā Eiropā

Francijas dzelzceļa koncerns Alstom — viens no lielākajiem ritošā sastāva ražotājiem un transporta infrastruktūras piegādātājiem pasaulē — ir nonācis nopietnas finanšu un operacionālās krīzes centrā. Pēc paziņojuma par krasu darbības rezultātu prognožu korekciju un nepieciešamību steidzami samazināt parādu par 2 miljardiem eiro uzņēmuma akciju cena vienas biržas sesijas laikā kritās par 26%. Riska vadītājiem, apakšuzņēmējiem un finanšu partneriem, kas sadarbojas ar Alstom visā Eiropā — tostarp Polijā — šī situācija prasa nekavējoties pārbaudīt riska ekspozīciju un īstenot ārkārtas rīcības plānus.

Dramatisks akciju vērtības kritums biržā — kas nogāja greizi?

Vēl pirms dažiem gadiem Alstom šķita esam Eiropas dzelzceļa nozares līderis pēc tam, kad bija pabeidzis Kanādas Bombardier transporta segmenta pārņemšanu. Šim darījumam bija jānodrošina uzņēmumam mērogs, ražošanas jauda un pasūtījumu portfelis, kas nepieciešams, lai konkurētu ar Ķīnas CRRC vai Vācijas Siemens. Šodien izrādās, ka integrācija ir prasījusi ievērojami vairāk resursu un naudas, nekā paredzēja vadības optimistiskās prognozes. Tirgus strauji reaģēja, kad kļuva skaidrs, ka problēmas ir dziļākas par vienreizējiem satricinājumiem.

26% kritums nav tikai slikta ziņa akcionāriem. Tas ir signāls, ka institucionālie investori — kuru rīcībā parasti ir pilnīgāka analītiskā informācija nekā privātajiem tirgus dalībniekiem — ir zaudējuši uzticību vadības izklāstīto pieņēmumu reālistiskumam. Svarīgi, ka pašreizējais brīdinājums par rezultātiem jau ir otrais pēc kārtas samērā īsā laikā, kas uzņēmumu finanšu pasaulē ir nopietns brīdinājuma signāls. Pirmo brīdinājumu par peļņu var attiecināt uz mainīgiem tirgus apstākļiem. Otrais liecina, ka problēmām ir strukturāls, nevis vienreizējs raksturs.

Coradia Max un sertifikācijas slazds — naudas līdzekļu krīzes avots

Tiešais pašreizējo grūtību katalizators ir ražošanas un sertifikācijas kavējumi saistībā ar vilcienu Coradia Max projektu Vācijas tirgū. Homologācijas un ekspluatācijas atļauju saņemšana Vācijā ir zināms kā sarežģīts un laikietilpīgs process — vietējā dzelzceļa pārvalde (EBA, Eisenbahn-Bundesamt) ir pazīstama ar stingrām pārbaudes procedūrām. Ja ritošā sastāva ražotājs nevar savlaicīgi piegādāt sertificētu aprīkojumu, tas nesaņem samaksu — un līgumi dzelzceļa nozarē gandrīz vienmēr ir veidoti tā, lai maksājumus sasaistītu ar konkrētiem starpposmiem un transportlīdzekļa fizisku piegādi.

Praksē tas nozīmē, ka Alstom sedz visas ražošanas, parāda apkalpošanas un rūpnīcu uzturēšanas izmaksas, vienlaikus nesaņemot ieņēmumus, kuriem šie izdevumi būtu jāsedz. Šāds mehānisms zibenīgi iznīcina brīvo naudas plūsmu. Nozares analītiķi atklāti runā par „cash burn" — naudas līdzekļu izlietošanu tādā tempā, kas piespiedis vadību paziņot par ārkārtas atveseļošanas plānu. Problēmas mērogs ir vēl satraucošāks tādēļ, ka Alstom grāmatvedībā ir ievērojams pasūtījumu portfelis — tas nozīmē, ka grūtību cēlonis nav līgumu trūkums, bet gan nespēja tos izpildīt savlaicīgi un rentabli.

2 miljardu eiro parāda samazināšanas plāns — ko tas nozīmē praksē?

Alstom vadība paziņoja par 2 miljardu eiro parāda samazināšanas plānu. Restrukturizācijas un kredītriska ekspertiem tas izklausās pēc standarta glābšanas pasākumu kopuma, kas praksē parasti sastāv no vairākiem savstarpēji saistītiem elementiem:

• Dezinvestīcijas un aktīvu pārdošana: Uzņēmums būs spiests pamest dažus tirgus vai darbības segmentus, kas tiek uzskatīti par blakus darbībām. Tomēr laika spiediens šādos procesos kaitē vērtībai — pircēji labi zina, ka pārdevējs atrodas grūtā situācijā un tam steidzami nepieciešama nauda. Tas nozīmē risku noslēgt darījumus zem aktīvu patiesās vērtības.
• Jaunu akciju emisija (kapitāla palielināšana): Pašu kapitāla piesaiste ļauj atmaksāt parādu, taču tā atšķaida esošo akcionāru līdzdalību. Tieši šī perspektīva lielā mērā izraisa paniku biržā — investori aiziet, pirms jaunā emisija samazina viņu līdzdalības daļas.
• Krasa operacionālo izmaksu samazināšana: Izdevumu samazināšana, visticamāk, ietvers investīciju iesaldēšanu, personāla atlases ierobežošanu un iespējams — ja atveseļošanas plāns virzītos pārāk lēni — arī darbinieku atlaišanu ražotnēs.
• Nosacījumu pārskatīšana sarunās ar piegādātājiem: Krīzes situācijās lielās korporācijas gandrīz automātiski izmanto maksājumu termiņu pagarināšanu apakšuzņēmējiem. Tā faktiski ir likviditātes spiediena pārnešana lejup pa piegādes ķēdi.

Galvenais vērtēšanas kritērijs reitingu aģentūrām būs šī plāna īstenošanas temps. Ja Alstom tuvāko divu līdz trīs ceturkšņu laikā nespēs uzrādīt ticamu progresu, reāls kļūs risks, ka reitings tiks pazemināts līdz spekulatīvam — tā sauktajam mēslu — līmenim. Šāds scenārijs krasi sadārdzina turpmāko finansējumu un var iedzīt uzņēmumu parādu spirālē.

Polija uguns līnijā — Chorzów, Wrocław un Katowice krīzes ēnā

Alstom situācija ir īpaši svarīga Polijas darba tirgum un transporta nozarei. Koncerns Polijā uztur nozīmīgas ražotnes — Chorzów, Wrocław un Katowice — nodarbinot tūkstošiem darbinieku un iesaistot plašu vietējo apakšuzņēmēju un sadarbības partneru tīklu. Polijas rūpnīcas jau gadiem ilgi ir viens no svarīgiem Alstom Eiropas tīkla ražošanas mezgliem, izpildot gan vietējos, gan eksporta pasūtījumus.

Piespiedu restrukturizācija rada vairākus konkrētus riskus Polijas ieinteresētajām pusēm:

• Līgumu nosacījumu pārskatīšana un līgumu iesaldēšana ar vietējiem komponentu un rūpniecisko pakalpojumu apakšuzņēmējiem
• Maksājumu cikla pagarināšanās — iespējams, no 30-60 līdz 90-120 dienām — kas tieši ietekmē ar Alstom ražotnēm sadarbojošos mazo un vidējo uzņēmumu likviditāti
• Nenoteiktība par jaunām investīcijām Polijas ražotnēs un ražošanas līniju modernizāciju
• Pasūtījumu samazināšanās risks, kas var netieši ietekmēt no Eiropas Savienības līdzekļiem finansētu infrastruktūras projektu īstenošanu Polijā

Transporta un loģistikas uzņēmumiem, kas jebkādā veidā sadarbojas ar Alstom — kā piegādātāji, sadarbības partneri, ražotnes apkalpojoši ekspeditori vai klienti, kuri pasūta ritošo sastāvu — nekavējoties jāpārskata sadarbības nosacījumi un jānodrošina atbilstošas garantijas.

Krīzes makroekonomiskais fons — procentu likmes smagi skar Alstom

Alstom grūtības nevar analizēt atrauti no plašākā makroekonomiskā konteksta. Eiropas Centrālās bankas monetārā politika, bankai pēdējos divus gadus agresīvi paaugstinot procentu likmes, reaģējot uz inflāciju, īpaši smagi skāra uzņēmumus ar augstu parādsaistību līmeni. Alstom, kas uzņēmās ievērojamu parādu Bombardier segmenta iegādes finansēšanai, ir nonācis slazdā: šī parāda apkalpošanas izmaksas aug, bet operacionālās problēmas ierobežo naudas plūsmas, no kurām parādu varētu atmaksāt.

Augstu procentu likmju apstākļos pieaug arī iespējamās refinansēšanas izmaksas — ja Alstom būs jāatjauno daļa parādsaistību, tas notiks ar ievērojami mazāk izdevīgiem nosacījumiem nekā pirms dažiem gadiem, kad nauda bija lēta. Katrs nākamais parāda samazināšanas plāna īstenošanas kavējuma mēnesis uzņēmumam burtiski izmaksā arvien vairāk, radot spēcīgu laika spiedienu uz vadību. Šis spiediens savukārt var novest pie pārsteidzīgiem lēmumiem — piemēram, aktīvu pārdošanas par pārāk zemu cenu vai investīciju samazināšanas, kas ilgtermiņā kaitēs konkurētspējai.

Sistēmisks risks Eiropas dzelzceļa nozarei

Alstom ir pārāk nozīmīgs Eiropas transporta infrastruktūras dalībnieks, lai tā problēmas būtu tikai akcionāru privāta lieta. Koncerns ir iesaistīts desmitos stratēģisku projektu visā kontinentā — no dzelzceļa tīklu modernizācijas Vācijā un Francijā, ritošā sastāva piegādēm Centrālās un Austrumeiropas reģionālajiem dzelzceļiem līdz metro projektiem lielās Eiropas aglomerācijās. Kavēšanās vai atteikšanās īstenot jebkuru no šiem projektiem var radīt domino efektu.

Ir vērts atcerēties arī stratēģisko politisko kontekstu. Eiropas Savienības enerģētikas pārkārtošana, kas paredz masveidā pārcelt kravu un pasažieru pārvadājumus no autoceļiem uz dzelzceļu, lielā mērā ir atkarīga no tādu uzņēmumu kā Alstom sekmīgas darbības. Ja nozīmīgs dzelzceļa ritošā sastāva ražotājs nonāks finansiālās grūtībās, Kopienas ambiciozo klimata un infrastruktūras mērķu sasniegšana var ievērojami aizkavēties. Tādēļ Eiropas valstu valdības — īpaši Francijas, Vācijas un Polijas — rūpīgi sekos situācijas attīstībai, un galējā scenārijā nevar izslēgt publisko līdzekļu iesaisti stratēģiski svarīgu ražotņu glābšanā.

EURODEBT.eu riska novērtējums — kas būtu jādara biznesa partneriem?

No biznesa riska novērtēšanas viedokļa Alstom situācija prasa nekavējošu un visaptverošu reakciju no visām ar šo darījumu partneri saistītajām personām. Risku, ko rada sadarbība ar uzņēmumu tuvāko 12–18 mēnešu laikā, mēs vērtējam kā ārkārtīgi augstu. Mēs iesakām veikt šādus pasākumus:

• Debitoru parādu audits: Nekavējoties inventarizēt visus neapmaksātos rēķinus un Alstom saistības pret Jūsu uzņēmumu. Īpaša uzmanība jāpievērš kavētajiem debitoru parādiem vai tiem, kuru samaksas termiņš tuvojas.
• Nodrošinājumu pārbaude: Pārskatīt esošos līgumus attiecībā uz pieejamajām garantijām, tirdzniecības kredītu apdrošināšanu, akreditīviem un citiem nodrošinājuma instrumentiem. Ja šādu nodrošinājumu nav — ir laiks sākt sarunas par tiem, pirms situācija pasliktinās.
• Reitingu uzraudzība: Pastāvīgi sekot reitingu aģentūru (Moody's, S&P, Fitch) paziņojumiem par Alstom. Reitinga pazemināšana līdz spekulatīvam līmenim būs signāls visstingrāko aizsardzības procedūru iedarbināšanai.
• Ārkārtas rīcības plāni: Izstrādāt rīcības scenārijus gadījumam, ja maksājumu cikls būtiski pagarinās vai — galējā gadījumā — tiek sākts restrukturizācijas process. Savlaicīga alternatīvu piegādātāju vai pircēju apzināšana mazinās operacionālo risku.
• Dialogs ar vadību: Tieši sazināties ar Alstom pārstāvjiem, kas atbild par attiecībām ar piegādātājiem, lai iegūtu skaidru informāciju par plānotajiem maksājumu grafikiem un pašreizējo pasūtījumu izpildes nosacījumiem.

Perspektīvas — vai Alstom pārvarēs krīzi?

No šodienas skatpunkta atbilde uz šo jautājumu nav viennozīmīga. Alstom rīcībā ir reāls pasūtījumu portfelis, atzīts zīmols un tehnoloģiskās kompetences ar stratēģisku vērtību. Tas to atšķir no uzņēmumiem, kas bankrotē pieprasījuma trūkuma dēļ. Problēma ir spēja pārvērst pasūtījumu portfeli reālos naudas līdzekļos — un šeit izšķiroša būs sertifikācijas problēmu atrisināšanas efektivitāte Vācijā un dezinvestīciju plāna īstenošanas temps.

Pozitīvais scenārijs paredz, ka uzņēmumam izdodas ātri pārdot izvēlētos aktīvus par saprātīgu cenu, veikt akciju emisiju un 12 mēnešu laikā stabilizēt naudas plūsmas. Šajā variantā Alstom iziet no krīzes kā vairāk fokusēts, taču operacionāli stabils uzņēmums.

Negatīvais scenārijs ir situācijas saasināšanās — nespēja ātri pārdot aktīvus par taisnīgu cenu, turpmāki kavējumi Vācijā un naudas līdzekļu problēmas padziļināšanās, kas varētu piespiest iesaistīties ārējos kreditorus vai — galējā gadījumā — sākt formālu restrukturizācijas procesu. Šāda notikumu attīstība radītu katastrofālas sekas simtiem uzņēmumu visā Eiropā, kas apgādā Alstom ražotnes vai kopā ar to īsteno infrastruktūras projektus.

EURODEBT.eu redakcija turpinās sekot situācijai un informēt par turpmākiem būtiskiem notikumiem, kas ietekmē sadarbības ar šo darījumu partneri riska novērtējumu.