Solidāri muitas parādi postoši ietekmē Polijas loģistiku. Muitas aģentūras un pārvadātāji atrodas uz bankrota robežas.

Polijas transporta, ekspedīcijas un loģistikas nozare cīnās ar krīzi, kādu tā nav pieredzējusi kopš valsts pievienošanās Eiropas Savienībai. Valsts ieņēmumu pārvalde (KAS) veic masveida izpildes procedūras pret muitas iestādēm, kravu ekspeditoriem, dzelzceļa pārvadātājiem un intermodālajiem pārvadātājiem, pieprasot vairāku miljonu dolāru lielu muitas parādu samaksu. Šie parādi ir plaša mēroga nodokļu un muitas krāpšanas rezultāts, ko izdarījuši preču importētāji no Ķīnas, no kuriem lielākā daļa pašlaik nav atrodami vai ir pilnībā maksātnespējīgi. Solidārās atbildības mehānisms, kas balstīts uz ES un valstu muitas noteikumiem, ļauj nodokļu iestādēm novirzīt šo saistību slogu uz vienībām, kas tikai apstrādāja sūtījumus, nezinot par notiekošo krāpšanu un negūstot nekādu peļņu no krāpšanas.

No kurienes radās krīze? Muitas krāpšanas mehānismi uz Jaunā Zīda ceļa

Lai izprastu Polijas loģistikas uzņēmumu situācijas nopietnību, mums jāatgriežas 2021.–2026. gadā un jāizpēta muitas krāpšanas mehānisms, kas gadiem ilgi palika ārpus efektīvas kontroles. No Ķīnas importētās preces — galvenokārt elektronika, apģērbs, aksesuāri un velosipēdi — Eiropas Savienībā ienāca galvenokārt pa diviem maršrutiem: pa dzelzceļu caur Polijas robežšķērsošanas punktu Malaszevičē, kas ir daļa no Jaunā Zīda ceļa transkontinentālajiem savienojumiem, un pa jūru caur tādām ostām kā Pireja Grieķijā.

Krāpšanas galvenais instruments bija preču ievērojama nenovērtēšana muitas vajadzībām un to apzināta nepareiza klasifikācija deklarācijas dokumentos. Spilgts piemērs, ko minēja gan Eiropas izmeklētāji, gan paši nozares pārstāvji, bija saistīts ar dārgiem elektriskajiem velosipēdiem, par kuriem tika ziņots kā par ievērojami lētākiem velotrenažieriem (spininga velosipēdiem). Tas ļāva importētājiem apiet augstos ES antidempinga maksājumus, kas tika noteikti Ķīnā ražotiem elektriskajiem velosipēdiem, samaksājot tikai daļu no maksājamajām nodevām. Šo praksi īstenoja organizētas noziedzīgas grupas, kuras lielākoties vadīja Ķīnas pilsoņi, un kuras koordinēti darbojās vienlaikus vairākās ES dalībvalstīs.

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Prokuratūra (EPPO) veica plašas izmeklēšanas, kuru rezultātā tika uzsākta operācija “Calypso” — koordinēta operācija, kurā piedalījās 14 ES dalībvalstis. Tās mērķis bija likvidēt noziedzīgos tīklus, kas atbildīgi par šo ilgtermiņa shēmu. Saskaņā ar EPPO aplēsēm šī shēma darbojās vismaz astoņus gadus un tās rezultātā muitas nodokļos tika zaudēti aptuveni 350 miljoni eiro, bet krāpnieciskā importa PVN — vairāk nekā 450 miljoni eiro.

Solidāra atbildība – ierocis pret nevainīgajiem?

Pašreizējā strīda Polijā centrā ir solidāra muitas parāda jēdziens. Piemērojamie noteikumi — gan ES Muitas kodekss, gan valsts nodokļu noteikumi — paredz, ka noteiktos gadījumos atbildību par nesamaksātajiem muitas nodokļiem var sadalīt solidāri starp visiem piegādes ķēdes dalībniekiem, kuri jebkādā statusā piedalījās preču muitošanā. Praksē tas nozīmē, ka, ja importētājs nesamaksā vai nodoklis nav iekasējams, nodokļu iestādes var sazināties ar muitas iestādi, kas veica muitošanu, dzelzceļa pārvadātāju, kas piegādāja konteineru, vai kravas ekspeditoru, kas koordinēja visu operāciju.

Polijas Ekspedīcijas un loģistikas palātas (PISiL) prezidents Mareks Tarčiņskis norāda uz pašreizējās situācijas fundamentālo netaisnību: lielākajā daļā gadījumu faktiskais noziegums, proti, kravas deklarāciju grozīšana un muitas deklarāciju pārformulēšana, notika pēc tam, kad tranzīts Polijā bija pareizi un procesuāli pabeigts. Dokumentu viltošana notika galamērķa valstīs, piemēram, Beļģijā un Ungārijā. Neskatoties uz to, prasību finansiālais slogs galvenokārt gulstas uz Polijas loģistikas operatoriem, kas bija tikai fiziski transporta līdzekļi, rīkojoties labticīgi, pamatojoties uz dokumentiem, kas izdošanas brīdī bija neapstrīdami.

Nozare uzsver argumentu, kas no juridiskā viedokļa šķiet fundamentāls: pārvadātājiem un muitas aģentiem nepieder preces, ko tie pārvadā. Turklāt viņiem nav ne juridiskas pilnvaras, ne fizisku līdzekļu, lai pārbaudītu aizzīmogoto konteineru saturu. Par kravu pārbaudi atbild tikai valsts muitas dienesti, kas ir aprīkoti ar atbilstošiem cilvēkresursiem, tehnoloģiskajiem un juridiskajiem resursiem. Pēc nozares pārstāvju domām, atbildības par pārbaudes trūkumu sekām novelšana uz privātiem transporta uzņēmumiem ir dziļi netaisnīga un bez faktiska pamata.

Dramatisks prasību apjoms un uzņēmumu finansiālā paralīze

Valsts ieņēmumu pārvaldes (KAS) iesniegtās prasības ir sarežģītas un vienlaikus aptver vairākas saistību kategorijas: nesamaksātos muitas pamatnodokļus, importa PVN, antidempinga nodevas (kas Ķīnas izcelsmes elektrisko velosipēdu gadījumā var sasniegt vairākus desmitus procentu no preču vērtības) un procentus, kas uzkrājas gadu gaitā. Prasību kopsumma bieži vien vairākkārt pārsniedz uzņēmuma, pret kuru tās tiek iesniegtas, kopējos neto aktīvus. Nozarē, kas lielākoties sastāv no maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas darbojas ar loģistikas pakalpojumiem raksturīgo zemo peļņas normu, šādi strukturētas finanšu saistības faktiski nozīmē uzņēmuma nāvi.

Situāciju ievērojami pasliktina procedūras jautājums: vienkārša apelācijas iesniegšana pret KAS lēmumu automātiski neaptur tā izpildi. Tas nozīmē, ka tiesībaizsardzības iestādes apelācijas procesa laikā, kas Polijas tiesu apstākļos var ilgt gadiem ilgi, var arestēt uzņēmuma bankas kontus, nekustamo īpašumu un transportlīdzekļu parku. Uzņēmums, kas joprojām ir juridiski strīda puse un nav atzīts par vainīgu, var zaudēt savu finansiālo likviditāti un bankrotēt ilgi pirms tiesa pieņem lēmumu par prasības pamatotību. Parlamenta deputāte Barbara Olivecka uzsvēra šo krīzes aspektu parlamenta apakškomitejas sanāksmē dzelzceļa transporta jautājumos, aicinot steidzami izstrādāt aizsardzības mehānismus skartajiem uzņēmumiem.

Eiropas un pasaules nozares organizācijas reaģē ar pieaugošām bažām. CLECAT, Eiropas Kravu ekspeditoru un muitas aģentu asociācija, un FIATA, globālā Kravu ekspeditoru asociāciju federācija, ir nosūtījušas oficiālas vēstules Eiropas Komisijas Nodokļu un muitas savienības ģenerāldirektorātam (DG TAXUD), pieprasot steidzamu iejaukšanos un skaidru skaidrojumu par noteikumiem par piegādes ķēdes dalībnieku atbildību. Sarunā ir iesaistījušās arī dzelzceļa un kombinētā transporta organizācijas: CER (Eiropas Dzelzceļu un infrastruktūras pārvaldītāju kopiena) un UIRR (Starptautiskā Dzelzceļa transporta savienība).rodo(Jūsu Apvienoto dzelzceļa un autotransporta pārvadājumu uzņēmumu asociācija).

Malaszeviče – Polijas loģistikas centrs zem spiediena

Šī krīze ir īpaši nozīmīga Polijas, un jo īpaši Malaszevičes pārkraušanas termināļa, lomas dēļ Eiropas loģistikas infrastruktūrā. Malaszeviče ir lielākais dzelzceļa ievešanas punkts precēm no Āzijas uz Eiropas Savienību, un tā kalpo kā galvenais mezgls Jaunajā Zīda ceļā. Katru gadu caur šo termināli šķērso desmitiem tūkstošu konteineru, kas pārvadā preces no Ķīnas, Japānas, Korejas un citām Āzijas valstīm, un pēc tam sasniedz galamērķus visā Eiropā.

Ja Polijas muitas iestādes un kravu ekspeditori, kurus terorizē Valsts ieņēmumu pārvaldes (KAS) izpildes pasākumi, pārtrauks vai krasi samazinās dzelzceļa tranzīta pakalpojumus — kas masveida izpildes procedūru apstākļos kļūst arvien reālistiskāks scenārijs —, sekas būs jūtamas visā Eiropas importa tirgū no Āzijas. Līdzīgs drauds attiecas uz Polijas jūras ostām (Gdaņska, Gdiņa, Ščecina) un kravas lidostām, kur muitas aģentiem ir būtiska loma kravu muitošanā. Šo mezglu paralīze nozīmētu ievērojamus piegādes ķēdes traucējumus uzņēmumiem visā kontinentā.

Polijas loģistikas uzņēmumu darbuzņēmēju biznesa riska perspektīva

Ārvalstu uzņēmumiem, kas izmanto Polijas loģistikas operatoru, muitas aģentūru un kravas ekspeditoru pakalpojumus, situācija prasa tūlītēju un rūpīgu riska novērtējumu. Tālāk ir norādīti galvenie faktori, kas varētu interesēt ikvienu riska pārvaldnieku, kurš strādā ar uzņēmumiem Polijas TSL nozarē:

• Operatora pēkšņas zaudēšanas risks: Uzņēmumi, pret kuriem tiek piemērotas KAS izpildes procedūras, var ātri zaudēt finansiālo likviditāti un pārtraukt darbību, pat ja to juridiskā situācija galu galā tiek atrisināta tiem par labu. Ir vērts pārbaudīt, vai šādas procedūras tiek piemērotas arī galvenajiem loģistikas partneriem.
• Muitas pakalpojumu nepārtrauktības risks: Muitas iestādes, kurām ir grūtības ar pretenzijām, var zaudēt savu autoritāti vai darbības spējas, kas var izraisīt kavēšanos vai nespēju nokārtot muitas procedūras saviem klientiem.
• Sistēmiskais risks tranzītam caur Poliju: Masveida operatoru bankroti varētu traucēt galveno transporta koridoru darbību caur Poliju, ietekmējot piegādes laikus un pārkraušanas jaudu pieejamību.
• Juridiskais un reputācijas risks: Uzņēmumi, kas ir izmantojuši tādu subjektu pakalpojumus, kuri nezinādami ir saistīti ar muitas krāpšanu, var saskarties ar papildu pieprasījumiem no muitas un nodokļu iestādēm savās valstīs.
• Izmaksu pieauguma risks: Pat ja krīze beidzot tiks atrisināta sistēmiski, juridiskā nenoteiktība un nepieciešamība loģistikas uzņēmumiem veidot finanšu rezerves, visticamāk, nozīmēs augstākas muitas un ekspedīcijas pakalpojumu cenas.

Ko nozare sagaida – pieprasījums un iespējamie risinājumi

ŚrodoLoģistikas un ekspedīcijas kopiena neaprobežojas tikai ar trauksmes zvanu celšanu — tā arī iesniedz konkrētus priekšlikumus, kas, ja tiktu īstenoti, varētu novērst krīzi vai vismaz ierobežot tās smagākās sekas. Starp svarīgākajiem priekšlikumiem ir:

Pirmkārt, nozare aicina ieviest mehānismu, kas apturētu KAS lēmumu izpildi uz apelācijas procesa laiku, vienlaikus paredzot iespēju noteikt nodrošinājumu citā veidā, nevis tūlītēju aktīvu arestu. Šis risinājums ļautu uzņēmumiem pastāvēt līdz lietas galīgajam izskatīšanai.

Otrkārt, noteikumos tiek ierosināts skaidri precizēt, ka solidāru muitas atbildību nevar uzlikt subjektiem, kuri nezināja par noziegumu vai guva no tā labumu, un kuri, apstrādājot sūtījumu, ir rīkojušies ar pienācīgu rūpību. Šādas izmaiņas, visticamāk, prasītu iejaukšanos ES līmenī, grozot Savienības Muitas kodeksu vai Eiropas Komisijas saistošu interpretāciju.

Treškārt,rodoNozares asociācija aicina izveidot valsts garantiju vai apdrošināšanas sistēmu vienībām, kas cietušas no organizētām noziedzīgām grupām, kuras darbojas piegādes ķēdē, — līdzīgi risinājumiem, ko dažās dalībvalstīs izmanto PVN krāpšanas gadījumā.

Ceturtkārt, tiek ierosināts stiprināt un paātrināt muitas kontroli uz austrumu robežas, lai kravu pārbaudes pienākums tiktu pārnests uz pilnvarotiem valsts dienestiem, nevis privātiem loģistikas operatoriem.

Valsts institūciju reakcija – vai pastāv glābšanas iespēja?

Valsts līmenī šī tēma ir nonākusi parlamenta dzelzceļa transporta apakškomitejas uzmanības lokā, apliecinot pieaugošo izpratni par problēmas nopietnību parlamenta deputātu vidū. Parlamenta deputātes Barbaras Oliveckas iejaukšanās un aicinājums rast sistēmisku risinājumu ir solis pareizajā virzienā, taču parlamentārās debates vien neaptur notiekošās izpildes procedūras.

Eiropas līmenī TAXUD ĢD atbildes uz nozares organizāciju iesniegumiem būs izšķirošas. Ja Eiropas Komisija noteiks, ka pašreizējā prakse piemērot solidārās atbildības noteikumus neatbilst ES muitas tiesību aktu garam vai pārkāpj proporcionalitātes principu, tas varētu pavērt ceļu sistēmiskām izmaiņām Polijas nodokļu iestāžu pieejā.

Vērts atzīmēt, ka Polija nav vienīgā valsts, kurā solidārā muitas parāda problēma ir ietekmējusi likumīgus tirgus dalībniekus. Līdzīga spriedze rodas arī citās tranzīta valstīs, piešķirot šim jautājumam visas Eiropas dimensiju un pieprasot koordinētu ES iestāžu reakciju.

Kopsavilkums: Laiks steidzamai rīcībai

Muitas parāda krīze Polijā ir viena no sarežģītākajām un bīstamākajām problēmām, ar ko loģistikas un kravu pārvadājumu nozare ir saskārusies kopš pievienošanās ES. Tās saknes meklējamas organizētā muitas noziegumos, tās apmērus nosaka simtiem miljonu eiro zaudējumi ES budžetiem, un tās upuri ir uzņēmumi, kas darbojās likumīgi un nebija iesaistīti noziegumā.

Risku pārvaldītājiem un uzņēmumu īpašniekiem, kas izmanto Polijas loģistikas operatoru un muitas aģentūru pakalpojumus, šai krīzei vajadzētu būt modinātāja zvanam, kas prasa nekavējoties pārskatīt uzņēmējdarbības nepārtrauktības plānus. Loģistikas pakalpojumu sniedzēju dažādošana, galveno partneru finansiālā stāvokļa rūpīga uzraudzība un juridisko norišu uzraudzība pašreizējos apstākļos kļūst par būtisku rūpīgu izpēti, nevis par papildu papildinājumu.

Ja Polija sadarbībā ar ES iestādēm turpmākajos mēnešos neizstrādās taisnīgu un samērīgu risinājumu, pastāvēs galveno loģistikas operatoru bankrotu vilnis. Šī scenārija sekas izjutīs ne tikai Polijas ekonomika, bet arī viss Eiropas tirgus preču importam no Āzijas. Uz spēles ir likta ne tikai konkrētu uzņēmumu nākotne, bet arī viena no kontinenta svarīgākajiem loģistikas centriem netraucēta darbība.